Atdzimšana. II

Durvis bija skumja izskata - zaļi noaugušas ar sūnu, ar cirvi pietēstas malas, izzudusi un nevietā pārnaglota daļa no dekoratīvās noseglīstes, apakšējā apjoma daļa iztrupējusi, slēdzene sarūsējusi un nefunkcionējoša. Laika gaitā bija mainījusies pati durvju ģeometrija, zūdot konstruktīvi svarīgām detaļām, bez pienācīgas apkopes, tās bija savērpušās bojātajās virās un nespēja vairs nodrošināt savas pamatfunkcijas, – tur vairs nebija runas par siltumu un drošību, arī no senākā proporciju skaistuma bija palikušas tikai atmiņas.

 

 

Lai iedvestu dzīvību vecajā durvju vrakā, sākumā bija nepieciešams no piemēroti atlasīta atbilstoša laika perioda atgūtā materiāla protezēt trūkstošās funkcionāli konstruktīvo viengabalainību nodrošinošās daļas. Tika rekonstruēti durvju vērtnes sāni, slēdzenes vieta, arī durvju cokola bāze, ieskaitot daļu apakšējā pildiņa. Rekonstrukcijas darbu ietvaros tika izgatavota dekoratīvā noseglīste, saglabājot autentiskās proporcijas. Protezēšanai un rekonstrukcijai izmantots atbilstošā laika perioda atgūtais materiāls nodrošina to, ka durvju kopējais apjoms mainīgos klimata režīmos ir fizikāli viendabīgs, tā tiek samazināts deformāciju risks.

Krāsa noņemta mehāniski, papildus saudzīgi izmantojot fēnu ar individuālu gaisa plūsmu un vienmērīgu temperatūru regulējumu, attīrot deformētos un drūpošos krāsu slāņus līdz stabilai pamatnei, maksimāli saglabājot autentisko apjomu.

Pēc protezēšanas darbiem, tepēšanas, saudzīgas noslīpēšanas un grutēšanas, durvis tika nokrāsotas trijās kārtās ar Latvijā ražotu auksti spiestās lineļļas krāsu atbilstoši attiecīgā vēsturiskā posma dekoratīvi lietišķās apdares pigmentu paletei. Slāņi tika uzklāti, ievērojot krāsas žūšanas specifiku un mitruma režīmus, kādos durvis tiks ekspluatētas. Organiskās eļļas krāsas fizikālās īpatnības nodrošina tās nobriešanu ilgstošā laika periodā, nodrošinot aizsardzību gan pret klimata ietekmi, gan mehānisku nodilumu.

Durvju funkcionalitātei tika izvēlētas pienācīgas, to svaru nesošas, viras un atrestaurēta slēdzene. Nospodrināta, tomēr ar vēsturisko patinējumu apveltīta slēdzenes dekratīvā nosegplāksne un dabiski pievilcīgs, tonēts un lineļļā impregnēts, ozolkoka rokturis, - “īsts veco laiku kliņķis”, bija noslēdzošie štrihi durvju atdzimšanas procesā. Tādā pacietīgā un rūpīgā procesā durvis, kas patiesi bija burtiski nolaistas līdz pēdējam kliņķim, atdzima no trūdiem un prauliem, lai priecētu acis vēl nākamajās paaudzēs.